No 2. marta līdz 4. martam tiešsaistē norisinājās starptautiska konference "Cool Stars 20.5" ar pāri par 1000 reģistrētiem dalībniekiem no visas pasaules. Šis bija daļējs, saīsināts aizvietojums kārtējai konferencei "Cool Stars 21", kurai vajadzēja notikt 2020. gada vasarā Tulūzā, Francijā, bet kura nenotika COVID-19 pandēmijas dēļ. Sērijas "Cool Stars" konferences parasti notiek reizi 2 gados dažādās vietās pasaulē; 2016. gadā bija konference "Cool Stars 18" Upsalā, Zviedrijā, bet 2018. gadā – "Cool Stars 19" Bostonā, ASV. Cerot uz vakcināciju visā pasaulē un pandēmijas beigām, pašlaik tiek plānota pilna laika (5 dienu) klātienes konference "Cool Stars 21" Tulūzā 2022. gada vasarā.

Lai tiešsaistē respektētu un iespējami pielāgotos dažādajām laika joslām no Austrālijas līdz Kalifornijai un Havaju salām, zinātniskās sēdes ilga tikai 4 stundas katru dienu, plkst. 19:00 – 23:00 pēc Latvijas laika. Parasti līdzīgas konferences klātienē ilgst 5 darba dienas no rīta līdz vakaram, pusi no vienas dienas atvēlot ekskursijām norises vietā un tās apkārtnē. Tika nolasīti 33 mutiski ziņojumi, demonstrēti apmēram 30 stenda referāti ar 1 minūti garu iepriekš ierakstītu prezentāciju (tā saucamo "haiku"), kā arī vairāki simti stenda referātu (sistēmā augšupielādētu, brīvi pieejamu .pdf failu) bez prezentācijām.

Konferencē bija šādas tematiskās sadaļas:

 1) Zvaigžņu sistēmas, kopas un asociācijas;

 2) Jaunās zvaigznes;

 3) Saule un heliosfēra;

4) Saule un ļoti mazas masas zvaigznes;

5) Pēc galvenās secības evolucionējušās aukstās zvaigznes;

6) Lodveida kopas un galvenās secības zvaigznes.

Sadaļā "Pēc galvenās secības evolucionējušās aukstās zvaigznes" ar stenda referātu "Polarized radiative transfer: two Monte Carlo codes versus integral equations" ("Polarizēta starojuma pārnese: divu Montekarlo datorprogrammu salīdzinājums ar integrālvienādojumiem") piedalījās VeA IZI VSRC vadošais pētnieks Dr.phys. Juris Freimanis un zinātniskais asistents Mg.sc.ing. Romāns Peženkovs.

Stenda referātā salīdzināti rezultāti, kurus polarizēta starojuma daudzkārtējas izkliedes skaitliskas modelēšanas rezultātā dod:

 a) autoru izstrādātā Montekarlo datorprogramma "Ventspils RTMC",

 b) autoru izveidotā integrālvienādojumu avota funkcijām datorprogramma,

c) C.Dullemond un kolēģu izveidotā datorprogramma RADMC3D.

Šādas datorprogrammas ir instruments, lai teorētiski modelētu no kosmiskajiem objektiem nākošo starojumu, ja formulēti noteikti pieņēmumi par pētāmā objekta uzbūvi, fizikālajiem parametriem un īpašībām. Visbiežāk starojuma novērojumi ir vienīgais informācijas avots par astronomiskajiem objektiem. Salīdzinot modelēšanas rezultātus ar faktiskajiem astrofizikālo novērojumu datiem, var izdarīt secinājumus par modeļa pieņēmumu atbilstību īstenībai.

Šis darbs VSRC tiks turpināts, galvenokārt paredzot pielietojumus evolucionējušo zvaigžņu gāzu-putekļu apvalku pētījumos.

Vairāk par konferenci - šeit.