Pašlaik zinātne nespēj pilnībā izskaidrot zvaigžņu, kuru masa pārsniedz 8 Saules masas, veidošanos. Optiski novērot zvaigžņu veidošanos ir liels izaicinājums, jo šie procesi notiek dziļi necaurspīdīgo miglāju centros. Savukārt radio viļņi spēj ieskatīties zvaigžņu veidošanās procesos. Šajā jomā īpaši noderīgi ir izmantot māzera fenomenu (māzers ir mikroviļņu viļņu garuma lāzers). 6.7 GHz metanola (metilspirta) māzeri ir novērojami ekskluzīvi tikai masīvo zvaigžņu veidošanās tuvumā.

           Metanola māzerus, 42 masīvu zvaigžņu veidošanās rajonos, sākot no 2017. gada pavasara, regulāri monitorēja VSRC pētnieki A. Aberfelds, J. Šteinbergs, I. Šmelds, R. A. Burns, izmantojot Irbenes Radioteleskopus. Šie zinātniskie novērojami ir vieni no pirmajiem un lielākajiem, kas veikti, izmantojot Irbenes Radioteleskopus. Kopumā piecu gadu laikā tika veikti vairāk nekā 21 000 individuāli novērojumu.

           Māzeru spožumu izmaiņas tika apkopotas, veidojot laika sērijas, kurās ir pamanāma spēcīga un haotiska mainība. Kā piemēru var apskatīt attēlu nr. 1, kurā parādīta viena atsevišķa avota māzeru mainība, redzama ir sinhrona dažu komponenšu mainība, kas savukārt ir pretēja citai komponentei. Dažu avotu spožums mainās periodiski, piemēram G73, skatīt attēlu nr. 2. Katra avota mainība ir unikāla, bet tās var tik klasificētas, izmantojot kopumu (super-pozīciju) no vienkāršiem mainīguma viediem.

           Mūsu iegūtie rezultāti stipri atbalsta hipotēzi, ka galvenais māzeru mainības cēlonis ir izmaiņas starojuma intensitātē, no vēl veidošanās procesā esošās jaunās masīvās zvaigznes. Ilglaicīgās novērojamu programmas īstenošana ir parādījusi Irbenes Radioteleskopus kā spējīgus instrumentus.

           Šie rezultāti tika apkopoti un publicēti prestižajā žurnālā “Monthly Notices of the Royal Astronomical Society”. Raksts bez maksas pieejams šeit: https://academic.oup.com/mnras/article/526/4/5699/7317700