Projekta ietvaros tika pabeigts darbs pie adiabātiska procesa modelēšanas. Modelis ar cieto virzuli tika aizvietots uz modeli ar šķidru darba ķermeni. Tā kā darba šķidrumam ir pieļaujamais darba temperatūras diapazons, modelēšanas rezultātā tika noteikts optimālais ūdeņraža saspiešanas laika intervāls vienam ciklam darba cilindrā, kurā darba šķidrums nepārkarsējas un nodrošina drošu ūdeņraža saspiešanas procesu (1.att.). 

Ar matemātiskā modeļa palīdzību tika veikta virkne aprēķinu, un tika noteikts, cik enerģijas ir jāpatērē, lai saspiestu H2 gāzi ar spiedienu no 100 līdz 500 bariem. 

Aprēķini parādīja, ka vienā saspiešanas ciklā (t=10 s) no gāzes uz cilindru pāriet ap 1 kJ, kas cilindru uzsilda par 3.63 grādiem, tad sanāk, ka nepārtrauktā procesā cilindrs jādzesē ar 1 kW. Gāze ciklā zaudē ap 15 % enerģijas uz cilindru.

Tika aprēķināts cik enerģijas Q [kJ] ir jāpatērē (kādi ir enerģijas zudumi) saspiešanas laikā uz uzkarsētas darba cilindra sienas, atkarībā no darba cilindra sienu biezuma un, cik enerģijas ir jāpatērē uz pašu darba šķidrumu saspiešanas procesā (2.un 3.att.).

Enerģijas patēriņš atkarībā no saspiešanas laika un darba cilindra dažādu sienu biezuma ir parādīts 4. attēlā.

Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, pastāv iespēja izvēlēties optimālo ūdeņraža saspiešanas laiku vienam ciklam no energoefektivitātes viedokļa, ka arī nodrošināt darba šķidruma efektīvu darbību pieļaujamā darba temperatūras diapazonā un izejot no ūdeņraža saspiešanas spiediena pakāpes izvēlēties darba cilindra sienu biezumu.

Paralēli modelēšanai, projektā arī notiek aktīvs darbs pie zinātniskā raksta gala versijas, kā arī tiek apkopoti dati, kuri nepieciešami projekta vidusposma atskaitei. 

Projekta zinātniskā administrēšana notiek nepārtraukti, tiek organizētas sanāksmes, kur piedalās visi iesaistītie partneri.