2018. gada 27. jūlijā Marss nonāca opozīcijā, atrodoties vienā virzienā ar Zemi, skatoties no Saules. Dažas dienas vēlāk, 31. jūlijā pl. 10.50 pēc Latvijas Laika tas pietuvojās Zemei līdz 57,6 miljons km. Vēl spožāks un vēl tuvāk Zemei Marss bija tikai 2003. gada opozīcijas laikā. Toreiz tas pietuvojās Zemei līdz 55,8 miljons km, kas bija mazākais attālums 60000 gadu ilgā vēstures periodā, nākamreiz šis rekords tiks pārspēts tikai 2287. gadā.



Tagad Latvijā Marss novērojams aptuveni pusnaktī debess dienvidu pusē zemu pie horizonta kā spožs spīdeklis. Kaut arī tas pietuvojies Zemei, Marsa izmēri ir apmēram uz pusi mazāki nekā Zeme, un tā redzamie leņķiskie izmēri sasniedz tikai 24.3 loka sekundes (tas ir apmēram 75 reizes mazāk kā Mēness leņķiskie izmēri).

Marss apriņķo Sauli 687 Zemes dienās. Marss ir ceturtā planēta no Saules un otrā tuvākā Zemei (Venēra ir vistuvākā). Attālums starp abām planētām pastāvīgi mainās, jo tās riņķo ap Sauli. Teorijā abas planētas vistuvāk viena otrai ir brīdī, kad Marss ir vistuvākajā Saulei orbītas punktā (perihēlijā), un Zeme attiecīgi ir vistālākajā (afēlijā). Tad attālums starp planētām ir 54.6 million kilometrs. Tomēr tas nekad nav noticis. Vistuvākais reģistrētais attālums starp abām planētām reģistrēts 2003.gadā, kad tās bija tikai 56 miljonu km attālumā viena no otras.

Vairāk informācijas: https://www.space.com/40588-mars-at-opposition.html

Attēla avots: https://www.space.com/16875-how-far-away-is-mars.html