"Astronomijas skola" aicina piedalīties bezmaksas lekcijā! Lekcijā iespējams piedalīties gan klātienē (124. telpā), gan attālināti. Norises laiks: piektdiena 23. februāris, plkst. 16.00 Tiešraides saite: https://teams.microsoft.com/l/meetup-join/19%3akelUiXxGR1DZ_0ssE_i28G_L6lz2w4-OmJIBBg2kdcM1%40thread.tacv2/1708438873832?context=%7b%22Tid%22%3a%22dbeb8cec-ac9e-468d-86d2-8129ae77c071%22%2c%22Oid%22%3a%2239fa1624-c56c-4cfb-b238-a7ee7c3d4b03%22%7d Tēma: Molekulāro miglāju mīklas. Vada: Kristaps Veitners, VSRC zinātniskais asistents. "Kā rodas zvaigznes? Kas notiek īsi pirms zvaigznes veidošanās? Tumšie molekulārie miglāji ir necaurredzami, taču tajos notiekošie procesi var sniegt vērtīgu informāciju par mūsu saules sistēmu un dzīvības rašanos." Organizē: Liepājas Raiņa 6. vidusskola.

Šī gada pašā sākumā, laikā no 5. līdz 8. janvārim, Ventspils Augstskolā notika Projekta lzp-2022/1-0083 “Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā” (“A single-baseline radio interferometer in a new age of transient astrophysics”) seminārs, kura ietvaros tika apkopots tā pirmajā gadā paveiktais, nospraustas tālākās darba vadlīnijas, un notika arī projekta zinātniskā vadītāja, VeA vadošā viespētnieka, Rosa Burna priekšlasījums plašākas sabiedrības iepazīstināšanai ar projekta mērķiem un uzdevumiem. Plašāku ieskatu šajos mērķos un uzdevumos var atrast VSRC mājas lapā saitē ( šeit ). Jāmin, ka tā galvenā ideja ir izmantot no diviem nedaudz vairāk kā puskilometru attālumā esošiem radio teleskopiem sastāvošu interferometru, lai pietuvinātu no šiem teleskopiem sastāvošas sistēmas jutību teorētiski iespējamai. Tas notiek tādēļ, ka šādā sistēmā tiek izslēgti katrā teleskopā atsevišķi reģistrētie gadījuma trokšņi, kuru avots ir, piemēram, atmosfēras efekti. Rezultātā sistēmas, kas sastāv no 32 m un 16 m diametra antenām, jutība tuvojas tādai, ko parasti var sasniegt pasaules lielākie teleskopi, ar diametru 64 m un 100 m. Projekta ietvaros šo iespēju paredzēts izmantot, lai novērotu lielas masas zvaigžņu (lielākām par 6 Saules masām) veidošanās procesus, kuros notiek radiostarojuma uzliesmojumi, kas ilgst vien dažas dienas. Lai tos novērotu, pētāmie objekti ir jāmonitorē ar šādu pašu biežumu, tāpēc tam nevar izmantot pasaules lielākos radioteleskopus (tie ir pārāk aizņemti citos darbos), taču šādas, kā projekta ietvaros izveidotā, nelielu teleskopu sistēmas to var paveikt. Tā ietvaros notiek arī darbi kosmisko radioavotu novērošanas procesu automatizācijai un iegūto datu apstrādes uzlabošanai. Projekta ieguvumos būs netikai zinātniskās publikācijas, bet arī uzlabota kosmisko radiostarojuma avotu novērošanas metodika. Jāatzīmē, ka sakarā ar interferometrisko tīkla, kuru sastāvā ir vairākas antenas, pārlieku lielo noslogojumu, tikai no divām antenām sastāvošu interferometru atdzimšana var dot nozīmīgu ieguldījumu kosmosa pētniecībā, darbojoties ar joprojām aktuāliem pētījumiem, kas tiem ir pa spēkam. Projekta zinātniskais vadītājs ir Ross Burns, pasaulē atzīts zinātnieks, kura interešu lokā ir jaunu zvaigžņu veidošanās apgabalu pētniecība radio diapazonā un kura pamatdarba vieta pašlaik ir Japānas Nacionālā Astronomiskā observatorija. Lai projekta ietvaros būtu iespējama veiksmīga sadarbība, regulāri norisinās iknedēļas projekta sanāksmes attālinātā režīmā, regulāri sakari tiek uzturēti arī, izmantojot grupas sociālajos tīklos un tiešsaistes plānošanas platformas. 5. janvārī notika projekta semināra sanāksme, kurā visiem tā dalībniekiem bija iespēja piedalīties klātienē. Tās pirmā daļa noritēja Irbenes Radioteleskopu kompleksā, kuras laikā R. Burnam bija iespēja klātienē iepazīties ar Irbenes Radioteleskopiem un projekta ietvaros paveikto darbu. Dienas otrajā pusē tikšanās turpinājās VeA telpās, arī piedaloties visiem projekta dalībniekiem. Tās laikā tika detalizēti novērtēts jau paveiktais darbs – veiktais nozīmīgais ieguldījums datu apstrādes metodikas un tajā lietotās programatūras izstrādē un uzlabošanā. Tika precizēti turpmākie novērojumu plāni, ņemot vērā nepieciešamību rēķināties ar nākotnē veicamajiem teleskopu pilnveidošanas darbiem un arī patreiz Irbenē notiekošajiem citiem radioastronomiskajiem pētījumiem, kā arī apspriestas pašlaik projekta ietvaros topošās zinātniskās publikācijas. Šī gada vasarā projekts jau būs sasniedzis vidusposmu, tādēļ tika apspriesta gatavošanās ar to saistītajai zinātniskajai atskaitei. R. Burns un projekta dalībnieks pētnieks A. Aberfelds pastāstīja arī par savu neseno dalību darba sanāksmē Jēbē (par to vairāk iespējams lasīt šeit ) un tās nozīmi projekta mērķu sasniegšanā. 8. janvārī notika plašākai sabiedrībai veltīta semināra sanāksme, kurā R. Burns iepazīstināja klātesošos un arī attālināti pieslēgušos viesus ar masīvu jaunu zvaigžņu pētījumiem, projekta ietvaros paveikto un vēl darāmo. Sevišķa uzmanība tika pievērsta t.s. māzeru monitoringa organizācijai, kas apvieno un koordinē vairākas radioastronomiskās observatorijas, kuras nodarbojas ar kosmisko māzeru pētniecību, un kuras vadības komandā ir arī pats Ross. Pēc priekšlasījuma beigām projekta dalībnieki vēl apsprieda vairākus ar projekta virzību saistītus jautājumus un precizēja turpmākās darbības plānus, bet dienas izskaņā R. Burns jau devās atceļā uz Japānu.  Aktivitātes īstenotas LZP FLPP projekta "Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā" (IVARS), Nr. lzp-2022/1-0083 ietvaros.

Ventspils Augstskolas un Dārzkopības institūta pētnieki 36 mēnešus (2021–2023) aktīvi darbojušies Latvijas Zinātnes Padomes finansētajā projektā “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”. Projekts noslēdzies un varam atskatīties uz paveikto.

Šī gada 8. janvārī, plkst. 11.00, Ventspils Augstskolas D407. auditorijā norisināsies zinātniskais seminārs par māzeru uzliesmojumu novērojumiem un to perspektīvām.

Pagājušā gada nogalē no 18. līdz 21. decembrim Jēbes Observatorija, kas atrodas Spānijā aptuveni 60 kilometrus no Madrides, un kurā atrodas viens no Eiropas lielajiem radioteleskopiem ar 40 m diametru, rīkoja starptautisku sadarbības sanāksmi (workshop). Šajā sanāksmē bija aicināti piedalīties arī VSRC pārstāvji no Ventspils Augskolas: vadošais viespētnieks Ross A. Burns un pētnieks Artis Aberfelds. Sanāksme norisinājās klātienē un bez mūsu augstskolas pārstāvjiem tajā vēl piedalījās parstāvji no Jēbes Observatorijas un Santa Maria Observatorijas Azūru salās (Portugāle). Tās mērķis bija aktualizēt tehnisko un zinātnisko sadarbību starp trīm valstīm un observatorijām, īpaši koncentrējot uzmanību uz kosmisko māzeru pētījumiem. Santa Maria Radioteleskops līdz šim tiek izmantots tikai kā ģeodēziska pozicionēšanas stacija, un tas atstāj daudz laika ar to veikt citus novērojumu projektus. Tomēr, šī teleskopa šķīvja diametrs ir tikai 13 m, kas produktīvi ļauj novērot tikai relatīvi spēcīgus dabiskos radio starojuma avotus, kādi, piemēram, ir kosmiskie māzeri. Būtiski piebilst, ka tikai neliela daļa no tiem tiek regulāri novēroti, atstājot brīvas nišas citām observatorijām šādu pētījumu veikšanai. Jauna virziena iesākšana nav vienkāršs uzdevums, bet pieredzes apmaiņa var to būtiski atvieglot. Sanāksmes laikā VSRC pētnieks Artis Aberfelds prezentēja māzeru pētījumu rezultātus un to novērojumu metodiku, kas ieviesta Irbenē, un dalījās ar šajā jomā gūto pieredzi. Tika pārrunāti galvenie izaicinājumi, kas rodas novērojot kosmiskos māzerus, piemēram, teleskopu pastiprinājuma stabilitāte novērojuma laikā, laikapstākļu ietekme un sistēmātisko mērījumu kļūdas radošo efektu atpazīšana. Sanāksmes laikā tika atrasti arī potenciālie sadarbības virzieni zinātnē, kā būtiskākos var minēt 6.7 GHz metanola māzeru, kas atrodami tikai masīvo zvaigžņu veidošanās rajonos, monitorēšanu un sadarbību kopējos interferometra novērojumus. VSRC pētniekiem interesanta šķiet Santa Maria teleskopa iespēja uztvert 12.3 GHz metanola māzera līniju, kas var dot papildus informāciju par avotiem, kam novērojamas abas spektra līnijas. Sanāksmes laikā tās dalībniekiem bija iespēja arī apskatīt Jēbes Observatorijas kompleksu. Tas atrodas 1 km virs jūras līmeņa plakankalna virsotnē un vienkopus tur atrodas, gan optiskais teleskops, gan satelīt lāzer lokācijas stacija, gan gravimetriskā monitoringa stacija, gan divi radioteleskopi. Mazākais no tiem (ar diametru 13 m) tiek izmantots ģeodēziskajiem novērojumiem, bet lielākais (diametrs 40 m) – astronomiskajiem novērojumiem. Ir arī iespējams abus radioteleskopus izmantot vienlaicīgi interferometra režīmā, līdzīgi kā to dara ar Irbenes radioteleskopiem, projekta “Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā” īstenošanas ietvaros. Jēbes galvenas radioteleskops darbojas plašā diapazonā no 4 līdz 100 GHz (Irbenes, galvenokārt, tikai no 4.5 līdz 8.8 GHz), kas sadarbības ietveros ļautu veikt novērojumus augstākās frekvencēs. Iespaidīga ir arī Jēbes Observatorijas elektronikas darbnīca. Tur tiek projektēti un būvēti uztvērēji, piemēram jaunais platjoslas C/X- joslas uztvērējs, kas darbojas no 4 līdz 14 GHz diapazonā, un ir atdzesēts līdz 7 K temperatūrai (-266 C), un notiek darbs, lai temperatūru samazinātu līdz 4 K, tādējādi ļaujot komponentēm (ieskaitot vadus) darboties supravadītspējas režīmā. Sanāksmes noslēgumā tika pārrunātas potenciālās sadarbības jomas, tādas kā pieredzes pārnese māzeru novērojumu veikšanā, vienas bāzeslīnijas interferometra pielietojumā un apmaiņa ar novērojumu datiem. Vienojāmies kopēji izstrādāt novērojumu pieteikumu Jēbes 40 m antenas izmantošanai. Jēbes Observatorijas pārstāve Cristina García Miró tās vārdā izteica gatavību strādāt pie kopēja Eiropas Savienības līmeņa projekta intensīvas un tālākas sadarbības nodrošināšanai start trim observatorijām trīs valstīs (Spānija, Portugāle un Latvija). Dalība sanāksmē finansēta no LZP FLPP projekta "Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā" (IVARS), Nr. lzp-2022/1-0083 līdzekļiem.