2019. gada 31. oktobrī visi aktīvie Eiropas Ļoti garas bāzes interferometrijas tīkla (EVN) radioteleskopi pirmo reizi ilgstoši, 10 stundas, strādāja Latvijas radioastronomu labā. Šajā laikā 11 pasaules radioteleskopi, ieskaitot Efelsbergas 100 m un arī Irbenes 32 m antenu, dažādās pasaules valstīs (Lielbritānijā, Nīderlandē, Itālijā, Polijā, Ķīnas Tautas Republikā, Zviedrijā, Dienvidāfrikas Republikā, Spānijā) vienlaicīgi kosmisko objektu, kurus pastiprināti pēta Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs astronomu grupa – Artis Aberfelds, Ivars Šmelds un Kārlis Bērziņš, novērojumus. Šajā novērojumu programmā VeA VSRC kā galvenais partneris, sadarbojas ar Polijas astronomiem no Toruņas observatorijas – Marianu Simčaku (Marian Szymczak), Annu Bartkeviču (Anna Bartkiewicz), Marcinu Gavronski (Marcin Gawronski), Pāvelu Volaku (Pawel Wolak) un Mateušu Olechu (Mateusz Olech).

Interferometrisko novērojumu metode ļauj apvienot radioteleskopus vienotā tīklā, virtuāli radot ļoti lielu teleskopu, kura izmēri šajā gadījumā salīdzināmi ar visas Zemes izmēriem (Zemes rādiuss ir 6371 km). Garākās bāzes līnija t.i. attālums starp diviem sistēmā ietilpstošajiem teleskopiem, kas arī nosaka virtuālā teleskopa izmēru un sistēmas izšķirtspēju,  šajā eksperimentā ir plānota 10157 km. Tieši tāda pati metode tika izmantota šogad publiski plaši izskanējušajā informācijā par Starptautiskās Notikumu horizonta teleskopa astronomu komandas pirmo melnā cauruma interferometrijas rezultātā sintezēto attēlu galaktikas M87 centrā.

Latvijas astronomi pēta masīvus jaunu zvaigžņu veidošanās apgabalus, kuros norit aktīvi evolucionārie procesi un ir novērojama kosmiskā māzera parādība, kas rodas tikai īpašos vides fizikālajos apstākļos. Kosmiskais māzers ir intensīvs pastiprināts dabisks starojums mikroviļņu radio diapazonā, līdzīgi kā lāzera starojums optiskajā diapazonā. Kā īpaši interesanti interferometriskajiem novērojumiem tika izvēlēti 3 Galaktikas zvaigžņu veidošanās apgabali (G78.122+3.633, G90.92+1.49 un G94.602−1.796) apmēram 5000 gaismas gadu attālumā no Zemes avoti, kuru uzvedībai iepriekš sistemātiski divu gadu periodā pētnieki sekoja līdzi, izmantojot Irbenes radioteleskopus RT-32 un RT-16. Ilgstošais iepriekšējais novērojumu darbs ļāva Latvijas astronomiem pierādīt izraudzīto objektu unikalitāti, un starptautiska konkursa kārtībā izcīnīt iespēju novērojumiem lietot EVN tīklu.

Pēc novērojumu veikšanas pētniekiem priekšā būs vēl liels iegūto datu analīzes darbs. Labāk izprotot zvaigžņu tuvumā notiekošos procesus, kas māzeru starojumam liek mainīties, reizēm arī pavisam pazust vai parādīties no jauna Latvijas astronomi cer iegūt atbildes uz vairākiem jautājumiem, piemēram, vai un kā šī parādība ir saistīta ar vides rotāciju ap zvaigzni un uzliesmojumiem uz konkrētajām zvaigznēm, kas gala rezultātā ierosina metanola molekulas, izraisot spēcīgu starojumu. Plānots, ka 10 stundu eksperimentā kopējais uzkrātais datu apjoms sasniegs 22 terabaitus. Datu analīze un interpretācija pēc tam prasīs vismaz vairākus mēnešus laika.

1.att. Irbenes 32 m radioteleskops, ar kuru veikti sistemātiski kosmisko metanola māzeru avotu novērojumi. Radioteleskops ir uzņemts Eiropas Ļoti garas bāzes interferometrijas tīklā, veicot regulārus starptautiskus pētījumus. Tas darbosies arī 31. oktobra starptautiskajā novērojumu sesijā, kad galvenie pasaules novērotāji būs Latvijas astronomi.

2.att. 31. oktobra prognozētie EA063 novērojumu datu punkti, kurus veido interferometrijas stacijas. Irbenes radioteleskopa ieguldījums kopējā tīklā konkrētajā laikā iekrāsots sarkanā krāsā.

3.att. IRAS 20126+4104 jeb G78.122+3.633 struktūra, ko pirms 12 gadiem noteica, L. Moscadelli vadītā zinātnieku grupa [Moscadelli et al. 2011, A&A, 526, A66]. Latvijas zinātnieku grupa paredz noteikt, kādas būtiskas izmaiņas ir notikušas pēdējo 12 gadu laikā.

Darbs finansēts no: Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekts Nr. Nr.1.1.1.1/16/A/213 „Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi”