Zeme

Zemi ieskauj blīva atmosfēra, kas pamatā sastāv no slāpekļa (78%) un skābekļa (21%) ar pavisam niecīgu citu gāzu piejaukumu. Atmosfērai izšķir vairākus slāņus – troposfēru, stratosfēru, mezosfēru un termosfēru. Troposfērā un stratosfērā ir sakoncentrēta lielākā atmosfēras masa un šie slāņi ir blīvāki nekā augšējie.

Atmosfēra un tās slāņos notiekošie procesi efektīvi sargā Zemi un tās iedzīvotājus no visdažādākajiem “iebrucējiem” no kosmosa – gan asteroīdiem, gan kaitīgā kosmiskā starojuma.

Gan Zemes attālums no Saules, kas ir aptuveni 150 miljoni kilometru, gan vairāki citi parametri nodrošina šķidra ūdens esamību uz mūsu planētas. Tas savukārt tiek uzskatīts par vienu no pamatnosacījumiem, lai pastāvētu mums pazīstamās dzvības formas. Zeme pagaidām ir vienīgais objekts Saules sistēmā un arī citur Visumā, kur mēs zinām, ka eksistē dzīvība.

Aptuveni 70% Zemes virsmas klāj ūdens, kurš pamatā sakoncentrējies okeānos. Uz Zemes ir sastopams gan sālsūdens, gan saldūdens, gan šķidrā, gan cietā un pat gāzveida stāvoklī atmosfērā. Mūsu planēta ir vienīgais zināmais kosmiskais objekts, uz kura ūdens pastāv vienlaicīgi visos trijos agregātstāvokļos. Ūdens ne tikai nodrošina dzīvībai svarīgo procesu norisi, bet arī kalpo kā termoregulātors. Ūdens un tā spēja pāriet starp dažādiem agregātstāvokļiem ir viens no ietekmīgākajiem eroziju izraisošajiem spēkiem.

Visticamāk ka Saules sistēmas pirmsākumos planētu aizmetņu bija krietni vairāk. To orbītas bija nestabilas un nereti tie sadūrās viens ar otru. Daļa no planētu aizmetņiem tika iznīcināti. Šobrīd zināms, ka Saules sistēmā ietilpst Saule, astoņas planētas, no kurām četras ir Zemes tipa planētas ar cietu virsmu, un četras ir milzu jeb gāzu planētas, kā arī milzīgs daudzums sīkāku objektu – asteroīdu, pundurplanētu un komētu. Daļai no planētām ir dabīgie pavadoņi.

Saule un tās māsas veidoja vaļējo zvaigžņu kopu, kur zvaigznes atradās izklaidus. Gravitācija nespēja noturēt tās kopā. Saule un citas šīs kopas zvaigznes pamazām attālinājās viena no otras, aizklīstot kur nu kurā milzīgajos Piena Ceļa galaktikas plašumos.

Saules sistēma šobrīd atrodas aptuveni 25 000 gaismas gadu attālumā no galaktikas centra tā dēvētajā Oriona atzarā. Saule kopā ar planētām riņķo ap Galaktikas centru. Viens apriņķojums ilgst aptuveni 220 miljonus Zemes gadu.