Plutons

Līdz New Horizons pārlidojumam par Plutona virsmu bija zināms ļoti maz. Pat ar visjaudīgākajiem teleskopiem uz Zemes nebija iespējams iegūt pietiekami detalizētus attēlus. Līdz ar to pārlidojumā iegūtie dati izrādījās milzīgs pārsteigums – gan slāņainā atmosfēra, gan krasi atšķirīgie virsmas apgabali pēc krāsas, struktūras un vecuma. New Horizons dati palīdzēja precizēt arī Plutona un tā pavadoņu izmērus. Pundurplanētas diametrs ir aptuveni 2400 km.



Ievērojamākie virsmas veidojumi ir Tombo reģions jeb “Sirds” – milzīgs, balts apgabals, kuram raksturīga jauna virsma. Tā rietumu mala tiek dēvēta par Sputnik Planitia. Šajā līdzenumā ir vērojami veidojumi, kas liecina par ledāju plūšanu un konvekciju, kas pārveido un atjauno virsmu. Fakts, ka tur nav novērojami krāteri, norāda, ka virsma varētu būt jaunāka par 10 miljoniem gadu.



Pilnīgi pretējs gan krāsas, gan vecuma ziņā ir Ktulhu apgabals, kas ir viens no tumšākajiem uz Plutona. Iespējams, ka tumšo nokrāsu rada darvai līdzīgu ogļūdeņražu izgulsnēšanās uz virsmas, kas veidojas Saules ultravioletajam starojumam iedarbojoties uz atmosfērā esošo metānu un slāpekli. Tā kā šajā apgabalā atrodas daudz krāteru, tiek lēsts, ka tas ir vairāk nekā miljards gadu sens.

Plutonam ir pieci zināmi pavadoņi, no kuriem lielākais ir Hārons. Tas tika atklāts 1978.gadā. Četri mazākie pavadoņi – Nikte, Hidra, Kerbers un Stiksa ir atklāti, veicot novērojumus ar Habla teleskopu pēc 2000.gada.

Hārona diametrs ir aptuveni 1200 kilometri un tā masa ir ⅛ daļa no Plutona masas. Abi ķermeņi ir vērsti viens pret otru ar vienu un to pašu pusi. Tā kā Hārons ir tik masīvs , Hārona-Plutona sistēmas smaguma centrs atrodas ārpus Plutona. New Horizons attēlos redzams, ka Hārona ziemeļpolu klāj tumšs materiāls. Visticamāk tie ir darvai līdzīgie ogļūdeņraži, kas no Plutona atmosfēras ir nosēdušies uz Hārona virsmas, kurā dominē ūdens ledus. Uz Hārona atrodas arī iespaidīgs kanjons – Serenity Chasma, kas stiepjas vairāk nekā 1000 km garumā ekvatora apvidū.



Pārējie Plutona pavadoņi ir nelieli un riņķo divas līdz četras reizes tālāk nekā Hārons, kurš atrodas aptuveni 20 000 km attālumā no Plutona. Visu četru mazo pavadoņu forma ir neregulāra. Ap Plutonu tie riņķo ļoti haotiski, jo mazos objektus būtiski ietekmē Hārona un Plutona sistēmas gravitācija.

Visticamāk, ka Plutona pavadoņu sistēma ir izveidojusies masīvas sadursmes rezultātā. Orbītā izmestajām atlūzām salīpot kopā, izveidojās Hārons un mazie pavadoņi, kuri sākotnēji ir atradušies tuvāk Plutonam. Hārona orbītai samazinoties, mazie pavadoņi ir aizmigrējuši tālāk prom no Plutona.