Zemei tuvie asteroīdi

Zemei tuvie objekti ir asteroīdi un komētas, kuru orbītas pietuvojas Zemes orbītai. Šo objektu perihēlijs atrodas mazāk kā 1,3 astronomisko vienību attālumā no Saules. Ja objekts, kura diametrs pārsniedz 140 metrus, pietuvojas Zemei tuvāk par 0,05 astronomiskajām vienībām jeb 7,5 miljoniem kilometru, tas tiek uzskatīts par potenciāli bīstamu objektu. Lielākā daļa no Zemei tuvajiem objektiem ir asteroīdi.

Asteroīdi, kas pietuvojas Zemei, tiek iedalīti četrās galvenajās grupās – Atiras, Atona, Apollona un Amora tipa asteroīdos.

Atiras tipa asteroīdi, kas nosaukti asteroīda 163693 Atira vārdā, riņķo Zemes orbītas iekšienē. Tas nozīmē, ka asteroīda orbītas afēlija punkts ir tuvāks Saulei nekā Zemes perihēlijs, kas ir 0,983 astronomiskās vienības. Šīs grupas asteroīdi Zemi neapdraud, bet, ņemot vērā, ka to orbītas var mainīties Venēras, Merkura vai Saules gravitācijas ietekmē, to apzināšana un izpēte ir nepieciešama. Šobrīd ir zināmi 18 šādi objekti.

Atona tipa asteroīdu orbīta šķērso Zemes orbītu. To orbītas lielā pusass ir mazāka par 1 astronomisko vienību un afēlijs atrodas tālāk nekā Zemes perihēlijs. Asteroīdu tipisks pārstāvis, kura vārdā grupa nodēvēta, ir asteroīds 2062 Atons, kurš tika atklāts 1976.gadā. Šobrīd ir zināmi vairāk nekā 1300 atoni, no kuriem liela daļa ir potenciāli bīstami objekti.

Arī Apollona tipa asteroīdi šķērso Zemes orbītu, bet to orbītas lielā pusass ir lielāka par 1 astronomisko vienību. Apollonu perihēlijs atrodas tuvāk Saulei nekā Zemes afēlija punkts (1,017 AV). Tipisks pārstāvis ir asteroīds 1862 Apollo, kas tika atklāts 1930.gadā. Arī 2013.gada 15.februārī virs Čeļabinskas (Krievija) uzsprāgušais asteroīds piederēja šai grupai. Šobrīd ir zināmi vairāk kā 8000 Apollona tipa asteroīdu, no kuriem gandrīz 1500 ir Zemei potenciāli bīstamie.

Savukārt Amora grupas asteroīdi riņķo ārpus Zemes orbītas, to nešķērsojot. To perihēlijs atrodas tālāk nekā Zemes afēlijs (1,017 AV), bet tuvāk nekā 1,3 AV. Dažu amoru orbītas šķērso Marsa orbītu. Iespējams, ka Marsa pavadoņi – Foboss un Deimoss, arī ir kādreizējie amori, kurus pārtvēris Marss. Amori savu nosaukumu ir ieguvuši no asteroīda 1221 Amor, kas atklāts 1932.gadā. Viens no slavenākajiem šīs grupas pārstāvjiem ir asteroīds 433 Eros. Amora grupā ir zināmi vairāk kā 6000 asteroīdi. Lielākā daļa no amoriem Zemi neapdraud, bet aptuveni 1/5 daļa šo asteroīdu pietuvojas Zemei tuvāk par 0,05 astronomiskajām vienībām un ir pieskaitāmi potenciāli bīstamajiem.

Šo objektu sistematizēta meklēšana, uzskaite un izpēte tiek veikta kopš 1998.gada 11.marta, kad Mazo Planētu centrs, kas atrodas Kembridžas universitātes paspārnē, izplatīja informāciju, ka jaunatklātais asteroīds 1997 XF11 varētu sadurties ar Zemi 2028.gadā. Turpmākā asteroīda orbītas analīze atklāja, ka sadursme nav iespējama nedz minētajā gadā, nedz tuvāko 200 gadu laikā. Tomēr šis notikums parādīja, ka ir nepieciešama šādu objektu uzskaite, izpēte un korekta informācijas nodošana medijiem un plašākai sabiedrībai.

Zemei tuvo objektu bīstamību apraksta, izmantojot Turīnas skalu. Objekti tiek klasificēti, ņemot vērā to izmēru, sadursmes iespējamību un kinētisko enerģiju. Turīnas skala tiek piemērota objektiem, kuri ar Zemi varētu sadurties tuvāko 100 gadu laikā.

1998.gada vasarā NASA uzsāka Zemei tuvo objektu novērošanas programmu, kas 2006.gadā tika pārdēvēta par Zemei tuvo objektu izpētes centru (CNEOS). Mūsdienās šos objektus meklē automatizētas observatorijas, kuru iegūtos datus analizē īpaša programmatūra un astronomi. Šīs programmas ietvaros ir atklāti vairāk kā 90% no šobrīd zināmajiem gandrīz 18 500 Zemei tuvajiem objektiem. Katru nedēļu šim sarakstam pievienojas vidēji 40 jauni objekti.

Zemei tuvie objekti ir ne tikai potenciāls drauds Zemei, bet arī nākotnē izmantojams resurss. Šie asteroīdi satur gan ūdeni, gan vērtīgas izejvielas, kuras cilvēki varētu izmantot, lai sekmīgāk apgūtu un kolonizētu tālākus Saules sistēmas reģionus.

DRAUDUS NERADA
0 Sadursme nav iespējama. Šajā kateogrijā tiek iekļauti arī objekti, kas ir nelieli un pilnībā sadeg atmosfērā, kā arī neliela izmēra meteorīti, kas nenodara nekādus bojājumus.
NORMĀLS (zaļš)
1 Kategorija, kas tiek piešķirta parastam jaunatklātam objektam, ja aprēķini liecina, ka sadursme nav iespējama. Tālākie objekta novērojumi pazemina tā bīstamību līdz 0 kategorijai.
JĀPIEVĒRŠ UZMANĪBA (dzeltens)
2 Jaunatklāts objekts, kura sākotnējās orbītas aprēķini liecina, ka tas palidos garām tuvu Zemei. Tālākie novērojumi visticamāk objektu ierindos 0 kategorijā.
3 Objekts pietuvosies Zemei. Sākotnēji aprēķini norāda uz 1% vai lielāku sadursmes iespēju ar lokālu katastrofu. Tālākie novērojumi visticamāk samazinās bīstamību uz 0 kategoriju. Nepieciešams informēt sabiedrību un amatpersonas, ja notikums gaidāms mazāk kā pēc 10 gadiem.
4 Objekts pietuvosies Zemei. Sākotnēji aprēķini norāda uz 1% vai lielāku sadursmes iespēju ar reģionālu katastrofu. Tālākie novērojumi visticamāk samazinās bīstamību uz 0 kategoriju. Nepieciešams informēt sabiedrību un amatpersonas, ja notikums gaidāms mazāk kā pēc 10 gadiem.
DRAUDUS RADOŠS (oranžs)
5 Objekta pietuvošanās rada nopietnus, bet pagaidām neskaidrus sadursmes draudus ar potenciālu reģionālu katastrofu. Jāpievērš pastiprināta uzmanība, lai noteiktu sadursmes iespējamību. Ja sadursme gaidāma mazāk kā pēc 10 gadiem, jāinformē valstu pārstāvji un jāizstrādā rīcības plāns.
6 Objekta pietuvošanās rada nopietnus, bet pagaidām neskaidrus sadursmes draudus ar potenciālu globālu katastrofu. Jāpievērš pastiprināta uzmanība, lai noteiktu sadursmes iespējamību. Ja sadursme gaidāma mazāk kā pēc 30 gadiem, jāinformē valstu pārstāvji un jāizstrādā rīcības plāns.
7 Liela objekta pietuvošanās tuvāko 100 gadu laikā, kas rada būtiskus, bet pagaidām neskaidrus sadursmes draudus ar iespējamu globālu katastrofu. Šādā gadījumā jāveido starptautisks rīcības plāns.
SADURSME NENOVĒRŠAMA (sarkans)
8 Sadursme ar objektu, kas izraisīs lokāla mēroga katastrofu, ja objekts ietrieksies sauszemē, vai cunami, ja ietrieksies tuvu piekrastei. Statistika liecina, ka šādas sadursmes var notikt reizi 50 līdz 10 000 gadu laikā.
9 Sadursme ar objektu, kas izraisīs reģionāla mēroga katastrofu, ja objekts ietrieksies sauszemē, vai plašu cunami, ja ietrieksies tuvu piekrastei. Statistika liecina, ka šādas sadursmes var notikt reizi 10 000 līdz 100 000 gadu laikā.
10 Sadursme ar objektu, kas izraisīs globālu katastrofu un tai sekojošas pārmaiņas, kuru rezultātā var tikt apdraudēta cilvēces turpmākā pastāvēšana. Šādas sadursmes statistiski var notikt reizi 100 000 gados vai vēl retāk.