Vesta

Vesta ir otrs lielākais un masīvākais galvenās asteroīdu joslas objekts. Tās vidējais diametrs ir 525 kilometri. Vesta nav pietiekami apaļa lai to pieskaitītu pundurplanētām. Asteroīds vienu orbītu ap Sauli veic 3,6 gadu laikā. Vesta atrodas aptuveni 2,4 astronomisko vienību attālumā no Saules. Tai nav zināms neviens dabīgais pavadonis. Viena diennakts uz Vestas ilgst 5,3 stundas. Tā kā asteroīdam nav atmosfēras, virsmas temperatūra svārstās no -190 līdz -20 grādiem pēc Celsija,[1] atkarībā no Saules apgaismojuma.

Vesta ir spožākais objekts galvenajā asteroīdu joslā. Opozīcijā, kad asteroīds atrodas vistuvāk Zemei aptuveni 1,14 astronomisko vienību attālumā, to ir iespējams saskatīt pat ar neapbruņotu aci, ja debesis ir tumšas un dzidras. Novērojot Vestu ar teleskopiem no Zemes, tika konstatēts, ka uz tās, līdzīgi kā uz Mēness, ir tumšāki un gaišāki reģioni. Tumšākie reģioni ir asteroīdu atnestais materiāls, bet gaišākie ir pašas Vestas ieži.

Asteroīdu atklāja vācu astronoms Henrihs Vilhelms Olberss 1807.gada 29.martā. Olberss uzskatīja, ka asteroīdu joslā atklātie objekti ir kādas agrāk eksistējušas planētas atlūzas. Sākotnēji Vestai piešķīra planētas statusu. Interesanti, ka vārdu šim debesu ķermenim piešķīra nevis Olberss, bet gan matemātiķis Karls Fridrihs Gauss. Vesta ir sirds un mājas dieviete seno romiešu mitoloģijā. Pirmajiem četriem asteroīdiem vārdus piešķīra, izmantojot sengrieķu un seno romiešu mitoloģijā sastopamos tēlus. Kad atklāto asteroīdu skaits strauji pieauga, 19.gadsimta otrajā pusē tika mainīta kārtība, kā tiem piešķir nosaukumus. Turpmāk nosaukumu veido atklāšanas kārtas numurs un atklājēja izvēlētais vārds, kam jāatbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, tas nedrīkst būt garāks par 16 simboliem, nedrīkst būt aizskarošs utt. Tā kā Vesta ir ceturtais pēc kārtas atklātais objekts, tās oficiālais nosaukums ir 4 Vesta.

[1] https://www.nasa.gov/mission_pages/dawn/news/dawn20120425.html, skatīts 10.11.2018.

Vesta ir vienīgais zināmais objekts, kas uzskatāms par protoplanētu jeb Zemes tipa planētas aizmetni. Tās centrā ir aptuveni 220 km liels sacietējis dzelzs-niķeļa kodols, kuru ieskauj olivīna mantija. Aptuveni 10 kilometrus biezo garozu veido vieglāki savienojumi.

Savas dzīves laikā milzu asteroīds ir pārcietis neskaitāmas sadursmes, no kurām lielākās notikušas pirms 1-2 miljardiem gadu. To sekas ir divi iespaidīga izmēra krāteri Vestas dienvidu puslodē – 500 kilometrus lielais Rejasilvija un 400 kilometrus lielais Veneneija. Sadursmē izmestās atlūzas laika gaitā ir atlidojušas arī līdz Zemei. Ir zināmi vairāk nekā 1200 meteorīti, kuru izcelsme tiek saistīta ar asteroīdu Vesta.

Laika posmā no 2011.gada 16.jūlija līdz 2012.gada 5.septembrim ap Vestu riņķoja automatizētais kosmiskais aparāts Dawn, ļaujot šo debesu ķermeni izpētīt detalizētāk un atklājot virkni interesantu virsmas veidojumu, piemēram, “Sniegavīra” krāterus (trīs krāteri, kas izveidojušies viens blakām otram, atgādinot sniegavīra formu), kas atrodas Vestas ziemeļu puslodē. Savukārt ekvatora apkaimē Dawn attēlos ir redzami milzu kanjoni, kuru platums ir desmit un vairāk kilometru, bet garumā tie stiepjas simtiem kilometru tālu. Visticamāk, ka tie ir sekas sadursmēm, kuru rezultātā izveidojās Rejasilvijas un Veneneijas krāteri.

Dawn novērojumi liecina, ka Vesta ir bijis ģeoloģiski aktīvs objekts. Uz planētas aizmetņa darbojušies vulkāni, plūdusi lava un iespējams arī dubļu straumes, kuras varēja veidoties, kad asteroīda virsmā ietriecās kāds objekts un izkausēja dziļāk esošo ledu. Iespējams, ka ūdens ledus slēpjas Vestas garozas dziļākajos slāņos arī mūsdienās.