Plutoīdi

2008.gadā, divus gadus pēc pundurplanētas kategorijas ieviešanas Starptautiskā Astronomijas savienība piedāvāja jaunu terminu – plutoīdi.

Tie ir debess ķermeņi, kuri riņķo orbītā ap Sauli. Šo objektu orbītas lielā pusass ir lielāka nekā Neptūnam. Lielā pusass ir vidējais attālums no debess ķermeņa līdz sistēmas centrālajam objektam. Pretstatā neregulāras formas debesu ķermeņiem, plutoīdu masa ir pietiekama, lai tie būtu sfēriski. Līdzīgi kā pundurplanētas tie nav attīrījuši savas orbītas no līdzīga izmēra un masas objektiem. Plutoīdu pavadoņi netiek dēvēti par plutoīdiem, pat ja to masa ir pietiekama, lai izveidotos sfērisks objekts.

Vienkāršiem vārdiem sakot, plutoīdi ir pundurplanētas, kuru orbītas pilnībā vai daļēji atrodas aiz Neptūna orbītas. Tādēļ Cerēra, lai arī ir klasificēta kā pundurplanēta, nav plutoīds, jo tās orbīta atrodas asteroīdu joslā starp Marsu un Jupiteru.

Populārākie un senākie plutoīdu grupas pārstāvji ir Plutons un Erīda. Šobrīd šai grupai ir pievienoti arī Haumeja un Makemake. Reālākie kandidāti, kuri varētu iegūt šo statusu nākotnē ir Kvavars, Orks un Sedna.

Haumeja ir pundurplanēta, kura tika atklāta 2004.gadā. Tā nosaukta Havaju salu iezemiešu radīšanas dievietes vārdā. Novērojumi liecina, ka pundurplanēta atgādina izstieptu olu un aptuvenais diametrs ir 1400 km. Vienu orbītu ar Sauli pundurplanēta veic 284 Zemes gadu laikā. Tālākajā orbītas punktā tā atrodas 50 astronomisko vienību, bet tuvākajā – 35 astronomisko vienību attālumā no Saules. Haumeja ir trešais spožākais objekts Koipera joslā. To pārspēj vienīgi Plutons un Makemake.

Jaunākie pētījumi liecina, ka Haumeju ieskauj gredzens. Tādejādi Haumeja ir pirmais plutoīds, kuram ir konstatēts gredzens. Haumejai ir divi pavadoņi – Hijaka un Nāmaka.

Haumeja griežas ļoti ātri ap savu asi. Iespējams, ka vienu apgriezienu tā izdara 4 stundu laikā. Ātrā rotācija varētu būt izskaidrojama ar to, ka Haumeja un tās pavadoņi ir radušies iespaidīgas sadursmes rezultātā. Fakts, ka Haumeja nav sadalījusies gabalos, tik ātri rotējot ap savu asi, norāda, ka tā visticamāk pamatā sastāv no cietiem iežiem, kurus klāj plāna ūdens ledus kārtiņa.

Aptuveni 1400 km lielā Makemake tika atklāta 2005.gadā. Saskaņā ar Starptautiskās Astronomijas savienības noteikumiem Koipera joslas objektiem tiek piešķirti ar radīšanas dievībām saistīti nosaukumi. Makemake ir Lieldienu salu aborigēnu radīšanas dievība.

Makemake orbitālais periods ir 310 dienas. Tuvākajā punktā tā atrodas 38 astronomisko vienību attālumā, bet tālākajā – 53 astronomisko vienību attālumā. Šī pundurplanēta ir otrs spožākais zināmais Koipera joslas objekts aiz Plutona. Spektra analīze liecina, ka tās virsmu klāj metāna, slāpekļa un oglekļa monoksīda ledus. Iespējams, ka uz Makemake virsmas izgulsnējas darvai līdzīgie ogļūdeņraži, kādus konstatēja uz Plutona. Atmosfēra uz šīs pundurplanētas visticamāk pastāv laikā, kad tā atrodas tuvāk Saulei. Attālinoties no Saules, atmosfērā esošās gāzes kondensējas un izgulsnējas uz virsmas, izveidojot plānu, gaismu labi atstarojošu kārtiņu.

Makemake ir viens pavadonis, kas neoficiāli tiek dēvēts par MK2. 175 km lielais objekts tika atklāts 2015.gadā. Sākotnējie novērojumi rāda, ka tas ir ļoti tumšs objekts.

Aprēķini liecina, ka Koipera joslā varētu mājot vismaz 200 pundurplanētas un vēl tālākos reģionos to skaits būtu mērāms tūkstošos vai pat desmitos tūkstošos.

Plutoīdi un to galvenie orbitālie parametri

Nosaukums

Diametrs (km) Lielā pusass (AV) Orbitālais periods (gadi) Pavadoņi

Plutons

2400

39,48

248

5

Erīda

2300 67,78 558 1

Haumeja

1400 43,22 284

2

Makemake

1400 45,72 309

1

Kvavars

1110 43,62 288

1

Orks 920 39,99 247

1

Sedna 1000 506 11 400

Skaidrojums:

Apstiprinātie plutoīdi iekrāsoti zaļā krāsā

Potenciālie plutoīdi iekrāsoti dzeltenā krāsā