Hjakutakes komēta

Vēl viena garā perioda komēta ir Hjakutakes komēta (C/1996 B2), kuru 1996.gada 31.janvārī atklāja astronoms amatieris Judži Hjakutake. Komētu medības bija viņa vaļasprieks jau gadiem ilgi. Hjakutakes komētu amatieris atklāja, izmantojot binokli. Interesanti, ka pirms dažām nedēļām tajā pašā debesu apgabalā Judži Hjakutake atklāja citu komētu, kura gan nebija redzama ar neapbruņotu aci.

Orbītas aprēķini liecināja, ka komēta palidos ļoti tuvu garām Zemei. Visticamāk Saules sistēmas iekšējā reģionā tā ielidoja ne pirmo reizi. Tas ļāva cerēt, ka komētas aktivitāte būs stabila un tā varētu būt samērā spoža un labi redzama ar neapbruņotu aci.

Jau 1996.gada marta sākumā komētu ziemeļu puslodes debesīs varēja pamanīt ar neapbruņotu aci, tomēr tā nebija pārāk spoža. Marta vidū tās novērojamais zvaigžņlielums sasniedza vien ceturto lielumu un aste bija samērā īsa.

Tuvojoties perihēlijam, kas bija gaidāms 1.maijā, komēta strauji kļuva spožāka. Tās aste maksimumā bija aptuveni 100 grādus gara (saliec pirkstus dūrē, izstiep roku – dūre debesīs aizņem aptuveni 10 grādus). 25.martā komēta palidoja garām Zemei 0,1 astronomisko vienību attālumā. Tās kustība pa debesu jumu bija viegli pamanāma, vien dažas minūtes vērojot objektu debesīs.

Hjakutakes komēta nepaspēja radīt tādu ažiotāžu kā Heila-Bopa komēta, jo tā savu spožumu saglabāja vien dažas dienas. Daudzi Eiropas iedzīvotāji vispār to neredzēja, jo debesis klāja mākoņi.

Nākamā viesošanās Saules sistēmas centrālajos apgabalos nav gaidāma ātrāk kā pēc 70 000 gadiem, jo 1996.gadā tās orbītu izmainīja lielo planētu gravitācija. Orbitālais periods no 17 000 gadiem pagarinājās vismaz līdz 70 000 gadiem.

Novērojumos, kas tika veikti no Zemes, komētas izplūdes gāzēs tika konstatēts etāns un metāns. Savukārt ūdens sastāvs komētā ir salīdzinoši tuvs tam, kāds atrodams Zemes okeānos.

Viens no interesantākajiem atklājumiem, kas saistīts ar Hjakutates komētu, tika paveikts nejauši. Orbītā ap Sauli tobrīd atradās NASA un Eiropas Kosmosa aģentūras kopējais projekts – kosmiskais aparāts Ulysses, kura uzdevums bija pētīt Sauli. 1998.gadā, analizējot datus, kas saņemti no kosmiskā aparāta, zinātnieki atklāja, ka 1996.gada pavasarī tas ir izlidojis cauri kādas komētas astei. Tikai 2000.gadā izdevās noskaidrot, ka vainīgā komēta ir Hjakutake. Tas nozīmē, ka komētas aste stiepās 570 miljonu kilometru tālu (Zeme no Saules atrodas aptuveni 150 miljonu kilometru attālumā).