Heila-Bopa komēta

1997.gada Lielā komēta – tik skaļu nosaukumu ir ieguvusi Heila-Bopa komēta, kas iespējams ir visplašāk novērotā komēta 20.gadsimtā. Komēta perihēliju sasniedza 1997.gada 1.aprīlī. Ar neapbruņotu aci to varēja novērot 18 mēnešus, aptuveni 2 reizes ilgāk nekā iepriekšējo rekordisti – 1811.gada Lielo komētu.

1995.gada 23.jūlijā neatkarīgi viens no otra komētu pamanīja divi vaļasprieka astronomi – Alans Heils un Tomass Bops. Heils jau ilgu laiku nodarbojās ar komētu meklējumiem, bet līdz šim viņam nebija uzsmaidījusi veiksme. Savukārt Bops, kuram nebija pat sava teleskopa, kopā ar draugiem pētīja debesis Arizonā, kad pamanīja “izplūdušu mākonīti” netālu no lodveida zvaigžņu kopas M70. Abi atklājēji pārliecinājās, ka šajā debesu apgabalā nav zināmi nekādi citi kosmosa dzīļu objekti, un ziņoja par atradumu.

Komēta bija neparasti aktīva un labi pamanāma jau lielā attālumā no Saules. Astronomi aprēķināja, ka komētas kodols varētu būt vairāk nekā 40 km liels. Tas viesa cerības, ka komēta būs labi redzama ar neapbruņotu aci, lai gan zinātnieki bija piesardzīgi. Nereti sākotnējā aktivitāte liecina, ka gaidāma “gadsimta komēta”, bet vēlāk komēta ne tikai kļūst blāva, bet pat reizēm sadalās, sagādājot vilšanos plašākai sabiedrības daļai.

Heila-Bopa komēta tomēr cerības nepievīla. 1996.gada maijā to jau varēja novērot ar neapbruņotu aci. Komēta pamazām kļuva spožāka, lai gan lēnāk nekā cerēts. 1996.gada decembrī komēta no Zemes nebija saskatāma, jo atradās pārāk tuvu Saulei, bet, kad tā atkal kļuva redzama 1997.gada janvārī, bija skaidrs, ka vilties tā neliks. Komētu varēja redzēt ikviens, pat tie, kas dzīvoja spoži apgaismotās pilsētās.

Papildus popularitāti komētai nodrošināja arvien plašāk pieejamais Internets, kurā neskaitāmas vietnes piedāvāja gan informāciju, gan jaunākos attēlus. NASA vietni 1997.gada Lieldienu brīvdienās katru dienu apmeklēja 1,2 miljoni lasītāju.

1997.gada februārī komētas zvaigžņlielums bija +2 un tai bija novērojamas divas astes. Savukārt 9.marta Saules aptumsuma laikā cilvēki varēja saskatīt Heila-Bopa komētu arī dienā. Ap perihēlija laiku komēta bija neaprakstāmi skaista – tā spožumā pārspēja zvaigznes un aiz tās stiepās gara aste.

Šoreiz veiksme bija ziemeļu puslodes iedzīvotāju pusē, jo viņiem tika iespaidīgākā izrādes daļa. Pēc perihēlija komēta bija redzama dienvidu puslodē. Komēta lēnām kļuva blāvāka. 1997.gada decembris bija pēdējais brīdis, kad to varēja saskatīt ar neapbruņotu aci.

Heila-Bopa komēta pieder pie garā perioda komētām. Aprēķini liecina, ka iepriekšējā viesošanās Saules sistēmas iekšējos apgabalos varēja būt novērojama pirms aptuveni 4200 gadiem. 1996.gadā komēta palidoja salīdzinoši tuvu garām Jupiteram. Milzu planētas gravitācija izmainīja komētas orbītu. Orbitālais periods saruka līdz 2533 gadiem. Nākamreiz Heila-Bopa komēta Zemes tuvumā atradīsies aptuveni 4385.gadā.

Arī Heila-Bopa komētas izmestās gāzes tika analizētas, lai meklētu atbildi uz jautājumu, kur radies ūdens uz Zemes. Iegūtie rezultāti atklāja, ka komētas ūdens ledus izotopiskais (smagais ūdeņradis jeb deitērijs attiecībā pret ūdeņradi) sastāvs neatbilst Zemes okeānu izotopu attiecībām. Komētas izmestajā materiālā tika atklāts gan nātrijs, gan cēlgāze argons, gan arī dažādas organiskās vielas (metanols, metāns, etāns, skudrskābe u.c.).

Heila-Bopa komēta kļuva arī par sensāciju avotu. 1996.gadā kāds vaļasprieka astronoms paša fotografētajos attēlos pamanīja komētas tuvumā izplūdušu, iegarenu objektu. Viņam neizdevās identificēt šo objektu ar datorprogrammas palīdzību, tādēļ viņš vietējam radio paziņoja, ka ir atklājis objektu, kas seko komētai. Pasaulē zibenīgi izplatījās ziņa, ka aiz komētas lido citplanētiešu kuģis. Skumjākais pavērsiens šajā stāstā notika 1997.gada martā, kad gandrīz 40 kulta “Debesu Vārti” (Heavens Gate) locekļi izdarīja pašnāvību, lai “teleportētos” uz šo iedomāto “kosmosa kuģi”.

Avoti:

  1. attēls: Hale-Bopp: The Great Comet of 1997 (Jerry Lodriguss)
  2. attēls: Hale-Bopp 1997 (Loke Kun Tan)
  3. attēls: A Star Cluster Through Hele-Bopp’s Tail (A. Dimai, R.Volcan, D. Ghirardo)