Čurjumova-Gerasimenko komēta

Visticamāk Čurjumova-Gerasimenko komēta (saīsinājumā 67P) plašākai sabiedrībai tā arī nekļūtu pazīstama, ja Eiropas Kosmosa aģentūra to nebūtu izvēlējusies par Rosetta misijas galamērķi.

Šo nelielo, aptuveni 4 km lielo komētu 1969.gada 11.septembrī atklāja divi Padomju Savienības astronomi – Klims Ivanovičs Čurjumovs un Svetlana Ivanovna Gerasimenko. Zinātnieki bija plānojuši fotogrāfijā ieraudzīt itāļu astronoma Žozefa Komas-Sola 1926.gadā atklāto komētu. Attēla pašā malā tika pamanīts komētai līdzīgs objekts. Pēc rūpīgākas fotogrāfiju izpētes bija skaidrs, ka ir izdevies atklāt jaunu komētu.

Kad kosmiskais aparāts Rosetta tuvojās komētai, arvien skaidrāk varēja saskatīt tās neparasto uzbūvi. Komēta sastāv no divām daļām, kuras savienotas ar šauru pāreju. Rosetta galamērķis pat tika salīdzināts ar gumijas pīlīti. Tiek uzskatīts, ka šī neparastā forma ir veidojusies, lēnām saduroties diviem objektiem.

Šobrīd komētas 67P orbitālais periods ir 6,45 gadi. Ap savu asi tā apgriežas reizi 12,4 stundās. Komētas perihēlijs atrodas 1,2 astronomisko vienību (nedaudz tuvāk kā Marsa orbīta), bet afēlijs – 5,7 astronomisko vienību attālumā (nedaudz tālāk kā Jupitera orbīta) no Saules.

Visticamāk ka šī komēta sākotnēji ir atradusies Koipera joslā. Tālāko tās likteni ir ietekmējusi Saules sistēmas lielākā planēta Jupiters, kura gravitācijas ietekmes rezultātā komēta ir palikusi Saules sistēmas iekšējos reģionos.

Pēdējo reizi perihēlijā jeb Saulei tuvākajā orbītas punktā komēta atradās 2015.gada 13.augustā. Tobrīd komētu jau pavadīja Rosetta, rūpīgi vācot informāciju par komētas aktivitātes izmaiņām, tuvojoties Saulei.

Komētas apgabali nosaukti par seno ēģiptiešu dievību vārdos. Lielākā izmēra daļā atrodami dievu vārdi, bet mazākajā – dažādas sieviešu kārtas dievības.

Čurjumova-Gerasimenko komēta šobrīd ir vienīgā komēta, ap kuru ir riņķojis cilvēka radīts aparāts, kā arī vienīgais komētas tipa objekts, uz kura ir nosēdināts nolaižamais aparāts. Lai arī otrā misijas daļa, kurā Philae, kas nebija lielāks par veļas mašīnu, nolaidās uz komētas virsmas, nenoritēja atbilstoši iecerētajam plānam, gan Rosetta, gan Philae iegūtie dati ir palīdzējuši labāk izprast gan komētas ķīmisko sastāvu, gan tās uzvedību tuvojoties Saulei un attālinoties no tās.

Komētas tiek uzskatītas par objektiem, ar kuru palīdzību Zemes attīstības pirmsākumos uz mūsu planētas nokļuva ūdens. Rosetta iegūti dati atklāja, ka Čurjumova-Gerasimenko komētas izotopiskais ūdens sastāvs (smagā ūdeņraža jeb deitērija attiecība pret ūdeņradi) neatbilst tam, kas atrodams Zemes okeānos. Visticamāk šai komētai līdzīgie objekti nav tie, kas nogādājuši ūdeni uz Zemes.

Savā īsajā darbības laikā nolaižamais modulis Philae paspēja noskaidrot, ka komētas virsmu klāj vismaz 20 cm bieza putekļu kārta, zem kuras atrodas akmens ciets ledus vai ledus un putekļu maisījums.

Rosetta instrumenti palīdzēja noskaidrot, ka arī uz komētas 67P atrodamas organiskās molekulas (piemēram, metāns, acetons, acetaldehīds, etilēnglikols u.c.), kas apstiprina hipotēzi, ka tieši komētas un asteroīdi varēja uz Zemi nogādāt dzīvībai nepieciešamos izejmateriālus, kuri mūsu planētas agrīnajā vidē varēja apvienoties un izveidot pirmos dzīvības aizmetņus.

Rosetta un Philae darbs ir noslēdzies, bet interese par Čurjumova-Gerasimenko komētu nav apsīkusi. Viena no nākotnes misijām varētu būt CAESAR, kas savāktu komētas regolīta paraugus un nogādātu atpakaļ uz Zemes. 2019.gadā izšķirsies šīs ekspedīcijas liktenis, kad NASA izvēlēsies vai sūtīt aparātu uz komētu, vai citu aparātu nosūtīt uz Saturna pavadoni Titānu.