Urālu Federālās universitāte (URFU) ir Ventspils Augstskolas (VeA) sadarbības partneris, ar ko to saista sadarbības līgums. Pašlaik sadarbības fokuss ir vērsts uz astronomiju un kosmosa zinātni, tajā skaitā uz kopīgu pētījumu veikšanu astroķīmijā un kosmisko molekulāro māzeru pētniecību. URFU pētnieciskais darbs šajās nozarēs ir koncentrēts Fizikas un matemātikas fakultātes Astronomijas, ģeodēzijas, un apkārtējās vides monitoringa katedrā. Ar to saistīta arī šīs universitātes Kourovkas Astronomiskā observatorija (turpmāk – KAO), kas atrodas apmēram 100 km attālumā no Jekaterinburgas. Tās direktors ir profesors Andrejs Soboļevs, ar kura zinātnisko grupu projekta ASTRA dalībniekiem izveidojusies cieša sadarbība projekta 3. darbībā un tās apakšdarbībās veicamo pētījumu tematikā. Projekta ASTRA 3. darbībā veicamie uzdevumi noteica nepieciešamību šīs sadarbības ietvarā trijiem projekta ASTRA dalībniekiem doties darba vizītē uz URFU un arī piedalīties tās rīkotajā ikgadējā konferencē “Kosmosa fizika”.

Zinātniskā konference “Kosmosa fizika” ir KAO rīkots ikgadējs pasākums, kura galvenie mērķi ir:

• dot iespēju jaunajiem zinātniekiem – maģistrantiem un doktorantiem – iepazīstināt ar saviem pētījumiem plašāku auditoriju,
• noklausoties vadošo speciālistu pārskata referātus, gūt priekšstatu par veiktajiem pētījumiem astronomijas un kosmosa pētniecības nozarēs, kas nav tieši saistītas ar pašu veiktajiem pētījumu,
• iepazīties ar kolēģu veiktajiem pētījumiem un sadarbības iespējām, jaunu zinātnisko kontaktu dibināšana un esošo attīstīšana.

Konference notika laikā no 28. līdz 31. janvārim un tajā piedalījās 146 dalībnieki. Paralēli notika arī darbs, kas saistīts ar projekta ASTRA rezultātu sasniegšanu. No mūsu viedokļa svarīgākā konferences diena bija 30. janvāris, kurā koncentrējās ar kosmiskajiem māzeriem un starpzvaigžņu vidi saistīti ziņojumi un tika nolasīts arī mūsu ziņojums K. Bērziņš, I. Šmelds, A. Aberfelds, Vl. Bezrukovs, M. Bleiders, A. Orbidāns “Metanola māzeru novērojumi ar Ventspils radioteleskopiem” (“Наблюдения космических метанол мазеров на Вентспилсских радиотелескопах РТ-32 и РТ-16”). Šajā dienā tika prezentēts arī ziņojums Бисярина А. П., Соболев А. М., Горда С. Ю., Татарников A. М., Шенаврин В. И., Aberfelds A., Shmeld I., Толмачев A. M., Stecklum B. “Mазерное излучение, фотометрическая и спектральная переменность в направлении на v 645 Cyg и LkHα 234”. Šī ziņojuma līdzautori ir arī I. Šmelds un A. Aberfelds un tajā atspoguļoti projekta ASTRA darbības 3.5 ietvarā veikto pētījumu rezultāti.

Bez tam 28. janvāra vakarā notika pasākums, kurā konferences dalībnieki iepazīstināja pārējos ar savu pētniecības iestādi un tajā veiktajiem pētījumiem. Komandējuma dalībnieki sniedza īsu pārskatu par VSRC un tajā veiktajiem pētījumiem, sevišķi uzsverot projekta ASTRA ietvarā veiktās zinātniskās darbības.

Jau paralēli darbam konferencē Kourovkas observatorijā notika pārrunas un darbs, kas saistīts ar kopīgu pētījumu veikšanu – no VSRC puses saistītiem ar projektā ASTRA veicamajiem darbiem un pēc konferences beigām tas turpinājās jau Jekaterinburgā pašā URFU.

Tika uzsvērts, ka, lai VSRC iegūtie CH3OH novērojumi būtu maksimāli noderīgi zinātnisku rezultātu iegūšanai un publikāciju veidošanai, tie jākombinē ar citiem novērojumiem, sevišķi H2O un OH kosmiskie māzeru novērojumiem, kā arī ar novērojumiem infrasarkanajā spektra daļā (piemēram, izmantojot kosmiskās observatorijas Spitzer datus). Tika panākta vienošanās, ka A. Soboļevs izmantos savus zinātniskos kontaktus šādas kopīgas novērojumu programmas veidošanā. Sevišķi tika uzvērta iespēja un arī nepieciešamība pastiprināti pētīt objekta G107.298+5.639 ātro mainīgumu (priekšnoteikums tam ir iespēja šo objektu pietiekami bieži novērot ar Irbenes radio teleskopiem un arī tas, ka zināma daļa šādu novērojumu materiālu jau ir savākta). Kā otrs objekts, kam būtu pievēršama pastiprināta uzmanība, tika definēts Cep A – sevišķu interesi izraisa tā mainīguma korelācijas īpatnības ar starojumu 22 GHz un infrasarkanajā spektra diapazonos. Vienlaicīgi KAO darbinieki dalījās ar savu pieredzi, kas gūta, studējot ar šiem objektiem saistīto zinātnisko literatūru.

Tika apspriesta iespēja pētīt uzliesmojošā māzera avota G33.64-0.21 dabu, sevišķi Irbenē savulaik novērotās tā fluktuācijas ar apmēram dienas periodu. Diskusijas dalībnieki apsprieda iespējamo šo fluktuāciju fizikālo dabu kā arī nepieciešamību izslēgt iespēju, ka to būtu radījuši aparatūras, piemēram, radioteleskopa polarizācijas efekti. Tika uzsvērts, ka nepieciešami šī avota novērojumi arī citos, ne tikai 6.7 GHz viļņu garumā intervālā. Līdz ar to nepieciešama sadarbība ar citām observatorijām un KAO līdzstrādnieki varētu šajā ziņā palīdzēt, izmantojot savus zinātniskos kontaktus.

Pārrunu gaitā tika panākta vienošanās, ka augstāk iezīmētie pētījumi varētu ļaut radīt līdz 3 publikācijām augstas citējamības žurnālos, un izdalīti prioritārie pētījumu virzieni:

1. Objekta 64-0.21 uzliesmojumu fizikālā daba
2. Objektu 298+5.639 īsperioda mainīguma izpēte
3. Objekta S255 ilgperioda mainīguma izpēte
4. Objekta W3(OH) struktūra, izmantojot interferometrisko novērojumu rezultātus.

Tādējādi komandējuma laikā tika prezentēti divi ziņojumi, konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar VeA VSRC un tajā veiktiem pētījumiem, tajā skaitā projektā ASTRA. Tika veikta kopīga uz Projektu ASTRA attiecināma zinātniskā darbība un nosprausti tās turpināšanas prioritārie virzieni.